Ziemgala.lt

Brigâdes ìenerâlis Klemenss PoPeïuèKa
Piedzima 1892. g. 29 jûnijâ Ðauïu ap riò íî, Paðvintiòa pagastâ, Buèûnu ciemâ. Mâcî jâs Ðauïu un Maskavas ìimnâzijâs. 1912-1914. g studçja Kijevas po liteh nis kajâ insti tûtâ. Pirmâ pasaules kara laikâ tika mo bilizçts cara armijâ. 1916. g. be idza Pet rogradas kara in þe nieru skolu un tika nosû tîts uz fronti. Par drosmi apbalvots 1919. g. atgriezâs Lietuvâ un tika mo bilizçts jaundibinâtajâ kara inþenieru daïâ. No 1919. g. 2. maija vadîja 2-o pionieru daïu, 1919. g. 1. augusta-1923. g. 5. decembrim – atseviðío dzelzceïu daïu. No 1923. g. 5. dec. bija kara tehnikas ðtâba priekðnieks, bet no1926. g. 1. janv. kara tehnikas inspektors. 1929. g. pabeidza Francijas Aukstâko ka ra skolu, sa òçma mehânikas inþeniera diplomu un tika nozîmçts par kara tehnikas prie kðnieku. 1935. g. pieðíirta divizijas ìe nerâïa-leitnanta pakâpe (1936. g. ðî pakâpe pielîdzinâta brigâdes ìenerâlim). Par nopelniem Lie tuvai apbalvots ar I pakâpes Vîtauta Diþâ un Ìedimina ordeòiem. Pçc padomju okupâcijas 1940. g. 25. jûnijâ atlaists rezerv ç. Netika rep resçts. 1944. g. nokïuva Rietumos. Mira 1948. g. 25. oktobrî Augsburgâ, Vâcijâ.
Kazis Misius aizliegtâ lietuvisKâ Prese Joniðíu Pagastâ
Nav ðaubu, ka Joniðíu pilsçtâ, kas jau 1616. gadâ ieguva paðnoteikðanâs tie sîbas, 18. gs. starp pilsçtas iedzî vo tâjiem izpla tî tâkâ bija poïu valoda. Par to liecina iedzî votâju Joniðíu baznîcas 1795. g. kristîðanas apliecîbu akti. Tajos sievieðu uzvârdi uzrakstîti ar poliskâm galotnçm.
Joniðíos no seniem laikiem darbojâs drau dzes skola. 1808. g. tajâ mâcîjâs 129 zçni. Tai skaitâ 96 muiþnieku, 8 sîkpilsoòu un 27 zemnieku bçrni. Kad 1824. gadâ skolâ notika mâcîbas arî lie tuvieðu valodâ, skolu apmeklçja 56 zemnieku bçrni, taèu pârpo ïoðanas tenden ce nesamazinâjâs.
Lîdz 1843. gadam Joniðíu draudzes skola pâriet valsts ziòâ un tâjâ mâcîbas notika krievu valodâ. Taèu arî agrâk ca ra valdîba bija atïâvusi Þemaitijâ dibinât draudzes skolas. Tâpçc Motiejus Va lanèus, kïuvis par Þe maiðu bîskapu, 1850. gadâ izlaistajâ instruk cijâ dekâniem, pieprasîja, lai pie katras baznîcas darbotos draudzes skola. Lielâkajâ da ïâ no tâm mâcîbas notika lietuvieðu valo dâ.
1852. gadâ Joniðíu draudzç bija 2003 la sîtpratçju. Pçc mâcîtâju kalen dâra “Direktorium…” publicçtiem sta tistikas datiem, tai laikâ Joniðíu drau dzç dzîvoja ap 10 tûkst. katoïu. Tâtad lasît mâcçja vairâk nekâ ceturtâ daïa pie auguðo iedzîvotâju. Tâpçc radâs vajadzîba pçc grâmatâm lietuvieðu valodâ.
Valsts jeb kroòa skola pârtrauca sa vu dar bîbu uz ilgâku laiku tâpçc, ka drau dzes locekïi savus bçrnus laida draudzes skolâ. 1857. gadâ tajâ mâcîjâs 103, 1860. gadâ – 67, 1962. gadâ – 85 skolnieki.
1863. gadâ cara valdîba aizliedza visas pie katoïu baznîcâm darbojoðâs drau dzes sko las un atkal atvçra Jonið íos ar pagasta lîdzekïiem uzturamo vals ts skolu ar krievu valodu.
1963.-1864. g. izdots ap 540 preses izdevumu lietuvieðu valodâ – vairâk ne kâ visâ 19. gs. pirmajâ pusç. Savu valo du seviðíi cienîja beztiesiskie, pazemotie un apspiestie zemnieki, daþs nabad zîgâks muiþnieks.
Dzimtbûðanas atcelðana iedvesa ce rîbas tautas atmodai. Taèu pçc 1963-1964. g. sacelðanâs lietuviskâ prese tra dicionâlâ rakstîbâ bija aizliegta. Lietuvieðu preses izdevumi va rçja iznâkt tikai izmantojot krievu burtus. 1963-1864. g. tipogrâfijâs un grâmatveikalos aizzîmo gojami visi agrâk ar cenzûras atïauju izdotie lietuviskie izdevumi un aizliegti iz platît. Sasauktâ speciâlâ komisija ieteica lietuviskâs grâmatas iznîcinât, taèu sa karâ ar ìenerâlgubernatora maiòu ðis van dâliskais priekðlikums netika realizçts.
1867. g. bîskaps M. Valanèus gribçja di vas lûgðanu grâmatas “Vecais zelta altâris” jeb “Jauna zelta altâris” iespiest ar latîniskiem burtiem, taèu valdîba vi òa lûgumu noraidîja. Tad M. Valanèus no or ganizçja lietuvisku izdevumu iespie ða nu ârzemçs, to ieveðanu Lietuvâ un izplatîðanu. Sâkâs ilga un grûta cîòa par Par lietuviskâs preses izsekoðanu Mats Slanèausks rakstîja: “1966-1967. ga dos Lietuvâ parâdîjâs no Prûsijas kontrabandas ce ïâ ievestas glîti iesietas lûgðanu grâmatas un âbeces. Þandarmi un uradòiki, kuri toreiz bija ikvienâ apdzî votâ vietâ, ieraudzîjuði mei tençm rokâs jaunas grâmatas, râva tâs no rokâm un pratinâja – no kurienes tâs. Ja kâdu ieraudzîja ar grâmatsomu staigâjot un pârdodot grâmatas, tas tûdaï bija kaut kur izsûtîts un vairs neatgriezâs”.
Taèu ne visas grâmatu izplatîtâju sadursmes ir fiksçtas dokumentos. Dau dz reiz viòiem izdevâs ar þandarmiem salîgt un par attiecîgu maksu vai cienastu atgût atòemtâs grâmatas. Joniðíu apkârtnç nebija sareþìîti iegût lietuviskus izdevumus. Augstâk mi nç tais M. Slanèausks bija iegâdâjies S. Daukanta rakstus, Joniðíu pagasta iedzîvotâji arî citâdâ vei dâ centâs, lai atceltu lietuviskâs preses aiz liegumu. 1902. gada beigâs viòi aizsûtîja lûgumu Krievijas tieslietu ministram ar pra sîbu atïaut lietuviskus izdevumus iespiest tra- dicionalajâ lietuvieðu rakstîbâ. Lûgumu pa rakstîja 200 cilvçku.
1904. g. 16 maijâ lietuviskâs preses aizliegums atcelts. Par ðî laikaposma pa grîdes skolâm Joniðíu pagastâ ziòu nav, taèu skaidrs, ka ðajos 40 lietuviskâs preses aizlie guma gados bçrni mâcîjâs lasît un rakstît lie tuvieðu valodâ. Var domât, ka daïu bçrnu, vismaz lasît dzimtajâ va lodâ, iemâcîja mâjâs. Arhîvos ziòu nav, ka valsts ierçdòi bûtu izse kojuði kâdu pa grîdes skolu Joniðíu pagastâ, taèu tâdas skolas bija. Ziòûnu ciemâ pa grî des skolu bija noorganizçjis mâcîtâjs L. Ðiauèûns, kurð turpat arî preses aizlieguma ga dos iestudçja Kultûras un preses izplatîtâju bie drî bas “Atgaja”, kuru 1889. gadâ nodibinâja Mats Slanèausks kopâ ar domubiedriem Jonu Trum puli, Augustinu Bara naus ku, Aleksandru Ratku un citiem, darbîba ðoreiz palika neapskatîta raksta iero be þotâ apjoma dçï.
Marija Matuðakaite linKuvas Baznîca. vçrtîgs 18. gs. mâKslas oBJeKts
Ar mâkslas darbiem bagâtajâ Linkuvas baznîcâ ievçrojamu vietu ieòem labâs puses kapelâ ierîkotais mûku aiz bil d nes Svçtâs Ma rijas Ðkaplieres altâris. 1754. g. atvests no Viïòas, kur, droði vien, greznoja kâdu Kar melîtu baznîcu. Tas atðíiras no agrâkajiem baznîcu altâriem, kuriem ir 17. gs. raksturîgâ plakanâ struktûra. Altâris norâda uz pâr mai òâm, kâdas notikuðas ðâs nozares mâkslas darbos 18. gs. pirmâjâ pusç. Ar savâm dau dzajâm skulptûrâm tas ir ieguvis citâdu tel pisku formu. Platajâ, masîvam barokam lîd zîgajâ pamatnç ir tajâ laikâ Lietuvâ izplatîtâs triju balstu grupas.
Otrâ daïa ir ðaurâka un plakanâka ar uz priekðu izbîdîtiem piliastriem, kuri sa vienojas ar pamatnes kolonu verti kâ lçm. Ar padziïinâto centrâlo daïu tos sa vieno îpaða tekstûrota plakne, kura ir vçrsta uz pretçjo pusi no pamatnes sânu elementiem. Kopâ ar lau zto karnîzes lî niju tâ piedod altârim dinamiskumu: ar nemierîgi vibrçjoðâm lînijâm kont rastç it kâ ar krâsu pusapli no kopskata atðíirtais frontons, kurð, iespçjams, ðajâ dar bâ ir iekomponçts vçlâk. Vçl augstâk pa ceïas ðaurâ mâkonîðu jostiòâ ieskautais ar Marijas hapiogramu pildîtais aplis, no kura iziet ðauri un gari stari.
Ïoti vçrtîgi ir dekoratîvie altâra kokgriezumi. Platais centrâlâs gleznas râmis ir ve câks nekâ pati glezna, par kuru bûs runa turpmâk. Ðis krâðòais râmis at spo guïo izmai òas ornamentikâ 18. gs. pirmajâ pusç un ap vieno atðíirîgus dekora elementus, iegûdams eklektiskumu.
Altârî dominç gaiði dzeltena un balta krâ sa, kuras atdzîvina sîkâki zaïu toòu apzeltîti un sudraboti Altâra vçrtîbu palielina tas fakts, ka ðis altâris ir viens no vecâkajiem ðâda veida mâks las darbiem, kuri Viïòâ bieþi aizgâja bojâ baznîcu ugunsgrçkos. Tagad tas iepazîstina ar 18. gs. pirmajâ pusç mûsu galvas pilsçtâ Altârî ir divas Svçtâs Marijas gleznas. Augðâ ir 19. gs. gleznots standarta darbs, bet apakðâ ïoti vçrtîga mâkslinieka gleznota Ma rijas Ðkaplieres, mûku aiz bildnes glezna. Ðis 163,5×115 cm lielais audekls ar nagliòâm pie sists pie dçïu pamata, kurð daïçji apklâts ar metâla apkalumiem.
Ðis darbs, kuru 1994-1996.g. S. Sta òoòa ateljç restaurçja A. Vaïiokiene, apvieno divus atðíirîgus ikonogrâfiskus Svç tâs Marijas tipus. Tie ir Marija Ðkapliere un Lietuvâ izplatîtâ Marija Aiz bildne ar savu apmetni apsargâjoðâ visus palîdzîbu lûdzoðus cilvçkus.
Gleznas kolorîts ir seviðíi izsmalci nâts. Vçlînu gleznas tapðanas laiku apstiprinâja mâkslas zinâtnieks Valentîns Cibulskis un pat noteica arî precîzu gleznas tapðanas da tumu – 1758. gads.
Liekas, ka neðíir liels laika posms gleznas tapðanu un tâs ierâmçjumu, kura ornamentâ vçl nav nekâdu rokoko iezîm ju. To restaurçja Jons Kaupis. Bet metâla un koka apdares mâkslinieciskais lîmenis nav pielîdzinâms glezniecîbas lîmenim. Var tikai no þç lot, ka ierâmçjums pçc restaurâcijas nebija eksponçts atse viðíi, jo tas izmainîja gan glez nas kolorîtu, gan kompozîciju un aizçnoja meis tarîgo mâkslas darbu.
Algimants Miðkinis PaKroJa. vçsturisKâs
urBânistisKâs attîstîBas svarîgâKâs iezîmes lîdz 1940. g.
Pakrojas vçsturiskajâ urbânistiskajâ attîstîbâ var iezîmçt piecus galvenos daþâda garuma un nozîmes periodus un to ietekmi paðreizçjam pilsçtas etapam. Rakstâ tiek ap spriesti èetri no tiem (lîdz 1940. g.).
Pçc rakstîtiem vçsturiskiem avotiem Pakrojas muiþa un pilsçtiòa ir dibinâti 1531. g. Tas faktiski ir bijis ciems, kurð atradâs dienvidrietumos no muiþas gar Linkuvas-Ðauïu ceïu, bet 17. gs. sâkumâ tur veidojâs pilsç tiòa. Iespçjams, ka lîdz 17. gs. vidum Pakroja paplaðinâjâs: ciema rietumu galâ pçc Ze mes reformas nolikuma (likums pienemts 1557. g.) ie mçrîts 2,5×2,5 virvju kvadrâta lau kums, no kura katra stûra ierîkotas divas perpendikulâras ielas. Nelielâ attâluma dçï lîdz Krojas upîtei bija ieplânots tikai viens kvartâls.
Pakroja bija atzîmçta 1613. g. LDK kar tç, kur pilsçtas zîmç bija redzami divi torñi. Tas liek domât, ka pirmâ kaplièa varçja bût celta ne 1630. g., bet agrâk. 11. 04. 1613. miestiñam bija pieðíirta di vu gadatirgu privilçìija.
1647. g. Pakrojâ reìistrçtas 34 mâjas, ku râs darbojâs 29 krogi, viens no tiem bija tikko minçtajâ laukumâ Pilsçtiòa nodega 18. gs. sâkumâ Zvie drijas un Krievijas kara laikâ (02. 06. 1707.). Nodeguðâs baznîcas vietâ jauna uzcelta 1750. g. Pçc kara Pakrojâ sâ ka apmesties ebreji, kuru 1783. g. bija 35 ìimenes (129 cilvçki). 1775-1783. g. Pakrojâ bija 50 ìi me òu. Pçc 21. 04. 1787. un 15. 03. 1788. ugunsgrçkiem iedzîvotâju skaits samazinâjâs. Ir minçjumi, ka pçc ugunsgrçkiem ceïot mâjas ir sama zinâts pilsçtiòas laukums.
1800. g. pie koka katoïu baznîcas tika uzbûvçti 2 toròi, bet 1801. g. uzcelta mo numentâla koka (tagadçjâ) Pirms 1790. g. Pakrojas muiþu nopircis Teodors fon Rops 18. gs. beigâs uzcçla vç lînâ klasicizma celtni, bet 19. gs. ot rajâ-treðajâ desmitgadç – citas saimnie cîbas çkas, pa plaðinâja un sakârtoja parku.
1833. g. reìistrçtas 50 koka mâjas, 12 veikali, 4 krogi. Bija 664 iedzîvotâji.
Jâdomâ, ka lîdz 19. gs. vidum kva drât veida tirgus laukumâ jau bija uzceltas mâjas. Pçc otrâ ugunsgrçka 1870. g. pacçlâs uguns dzçsçju tornis.
1897. g. Pakrojâ sarakstîti 1 545 iedzî votâji (1 093 ebreji).
Palielinoties iedzîvotâju skaitam sama zinâjâs zemes gabali un pavairojâs mâju skaits.
Pçc Kauòas guberòas arhitekta Ustina Galinevièa projekta 1897. g. tika pabeigta divu toròu mûra baznîca Lîdz I pasaules karam iedzîvotâju skaits palielinâjâs – 1903. g. bija 1 701.
Kara laikâ pilsçtiòa necieta. 1915. g. dien vidrietumu pusç tika uzbûvçts ðaur s lieþu dzelzceïð. Pçc kara Pakrojâ samazinâjâs iedzî votâju skaits: 1920. g. bija 897. Agrâkâ pilsçtiòas arhitektûra no19-20. gs. gandrîz Kad 1922. g. Lietuvâ piençma likumu par zemi, tika izputinâta Pakrojas muiþa.
Uz dienvidrietumiem un dien vi daus tru miem no apbûvçtâs teritorijas mçrnieks P. Talmants ieplânoja jaunu èetrs tûrainu tirgus laukumu un daþas ielas ar 74 daþâda platuma apbûves gabaliem. 1927. g. uzcçla jaunu tiltu pâr Kroju. 1931. g. sadega vecâ pamatskola un 1932. g. uzcçla jaunu. 1935. g. sagatavota celtniecîbas zonu shema, kurâ no teik tas “mûra rajona” robeþas. 1938. g. uz celta mûra dzelzceïa stacija.
Paplaðinâtajâ Pakrojâ 1940. g. bija 2 500 iedzîvotâju (1 000 ebreju). Tâlâko pilsçtiòas attîstîbu pârtrauca 1940.g. jû nijâ padomju okupâcija un tai sekojoðais karð.
Vijoleta Kuprevièiene, Genovaite Juodîte, Bronislava Lapinskaite. 1998. g. JuBilâri.
Autores hronoloìiskâ secîbâ iepazîstina ar izcilu Joniðíu, Pakrojas, Pasvales novadu personîbu galvenajiem biogrâfijas datiem.
Povils Krikðèûns. Pasvalieðu asPrâtîBas.
Tekstus no Lietuvieðu literatûras un fol kloras institûta Lietuvieðu folkloras rok rakstu fondiem atlasîja un sagatavoja Jons Krik ðèûns, bet 1990-1991. g. Ustuíu un Vitartu ciemos uzrakstîja Brone Studþiene. Tie ietver: pasakas bez bei gâm, formulu pasakas, anekdotes, sakâm vârdus un parunas, jo koðanâs, çrci nâðanâs un HroniKa
FOLKLORAS SVçTKI “ÞIeMGALA”
1998. g. 6. jûnijâ Pakrojâ notika folkloras svçtki “Þiemgala”. Pirmie svçtki bija 1989.g. un tagad tie jau ir tradîcija. No 1991. g. svçtkiem starptautisku akcentu piedod kai miòu latvieðu piedalî ðanâs. No pagâjuða gada folkloras svçtki kïuva par apriòía mç roga pasâkumu. Dzies mai, dejai ir jâdzîvo un jâpâriet no paaudzes uz paaudzi.
1998. g. 26. jûnijâ Þagarç notika zi nât niska vçsturiska konference “Þagarei – 800”. To papildinâja svçtku pasâkumi pilsçtâ. Kon ferencç piedalîjâs arheologs ernests Mi ïausks, prof. habil. dr. edvards Gudaviès, dr. Stasis Ðimaitis, restaurçtâji Taurs Jurkûns un Balis Pakðts, dendrologs Kestutis Labanausks. Otrâs die nas pasâkumos piedalîjâs viòa ekselence Lietuvas Republikas prezidents Valds Adamkus, ar dekrçtu apstiprinâjis Þa gares herbu. Jubilejas svinîbu akcents – grâmatas “Þagare” prezentâcija. Redakcijas komisijas priekðsçdçtâja R. Vait kiene, iz devçju grupas vadîtâjs V. Ma èiekus.
Svçtki atgâdinâja par diþâm lietâm un izkustinâja Þagari tâlâkiem darbiem.
19. 09. 1998. atklâts Pasvales novada muzejs. Pasvalieðu sapnis par savu mu zeju piepildîjâs. Pirmie eksponâti bija sa vâk ti jau 1965. g. 1965. g. 21. jûnijâ. ie vç lçta sabiedriska muzeja valde. Ðo datumu varçtu pieòemt par muzeja darba sâkumu. 29. 11. 1991. Pasvalç nodibinâts Birþu “Sçlas” novadpçtniecîbas muzeja No 01. 01. 1998. Pasvales novada mu zejs – patstâvîga budþeta rajona paðvaldîbas kultûras iestâde. Divu stâvu zâlç ierîkotas èetras ekspozîcijas: ìeoloìijas, arheoloìijas, etnografijas un vçstures.Antans Stapuïonis“ÞIeMGALAS”BIeDRîBAI – 10 GADU 14. 11. 1998. Pakrojâ notika “Þiem ga las” biedrîbas desmitgades sarîkojums. Tas sâkâs ar svçto misi baznîcâ pieminot miruðos biedrîbas biedrus. Tika iesvçtîts biedrîbas ka rogs.
Par biedrîbas priekðsçdçtâju ievç lçts R. Jurgaitis. Bija sagatavotas Þiemgalas novada mâkslinieku darbu un fotogrâfiju iz stâdes “100 Lietuvas Þiemgalas vçstures un kultûras pieminekïi” atklâðanas. Pasâkuma dalîbniekiem patîkama bija videofilmas “Þiemgala” noskatîðanâs un klasiskâs mûzikas un dzejas vakars, kur piedalîjâs Joniðíu, Pakrojas, Pasvales, Ðauïu kolektîvi.
STARPTAUTISKAIS SAKRâLO eKSLIBRU KONKURSS. “eX LIBRIS”. KRUSTU KALNS. ÐAUÏI, 1998.”

Source: http://www.ziemgala.lt/saugykla/pdf/8_latviu.pdf